Buxus sempervirens

 

Buxus sempervirens – Mūžzaļais buksis

Augstums: 1,2-2m; Platums: 0,8m.

Augšanas apstākļi Latvijas klimatiskajās zonās: rietumu, vidus, zona.

Vainags: blīvs, noapaļots.

Ziedi: neievērojami; Augļi: pogaļa.

Lapojums: ziemzaļš, ar īpatnēju – slapja suņa smaržu.

Nelieli mūžzaļi krūmi. Lēnaudzīgi, ēncietīgi, sausumizturīgi. Labi pakļaujas apgriešanai. pH 5,5-7,5. Atklātā saulē ziemā var apdegt lapas.

Kopšana

Bukšus visbiežāk stāda noēnotās vietās, jo tie labi pacieš noēnojumu. Stāda vidēji bagātā, bagātā augsnē.

Nepietiekamos augšanas apstākļos augs kļūst novājināts un jūtīgāks pret ārējo apstākļu ietekmi, kā rezultātā tas var izsalt vai pamatīgi ciest no sala vai pavasara saules.

Lai izsargātos no saules apdegumiem pavasaros, bukšus būtu ieteicams ziemas beigās vai pavasara sākumā noēnot ar agrotīklu.

Formēšana: Ļoti labi pakļaujas veidošanai, var formēt bumveida, piramidālu vai pat sprālveidīgu formu. Veidojot dzīvžogu vai figūras, krūmus apgriež apmēram divas reizes sezonā: pirmoreiz – aprīlī (tad redzami sala postījumi un var apgriezt bojātos dzinumus), atkārtoti – vasaras pirmajā pusē (līdz jūlijam), saīsinot dzinumus par trešdaļu no to garuma. Vecākus augus apgriež vienu vai divas reizes gadā. Augus nedrīkst veidot karstā un sausā laikā. Vislabāk to darīt noēnotās dienās vai vakarpusē, kad saules stari vairs nav tik spēcīgi.

Mēslošana: Bukšus piebaro aprīļa beigās un jūnija beigās ar slāpekli saturošu mēslojumu.


Sky Bet by bettingy.com